Bernie Dunlap: The life-long learner
Bens Danlaps: Mūžu dzīvo, mūžu mācies
Bernie Dunlap is a true polymath, whose talents span poetry, opera, ballet, literature and administration. He is the president of South Carolina’s Wofford College. Full bio
Double-click the English transcript below to play the video.
kā kāds no klātesošajiem noteikti zina,
valodā, kurā runā ungāri,
ka valodu dažādība
kā bioloģiskā daudzveidība,
pirms viena vai diviem gadsimtiem.
kāds šeit to noteikti atpazīst, jo,
ikvienās manas dzīves krustcelēs
ungāru draugs vai padomdevējs.
kas notiek vietās,
Dienvidkarolīnas pavalsts dēļ,
ka varētu kļūt par neatkarīgu valsti.
nodedzināja līdz ar zemi,
ungāru pilsētas un ciemat,
un nemierīgās vēstures laikā.
ka būdams pusaudzis 50. gados,
kurš asi noliedza Kukluksklanu
un viņa pagalmā dedzināja krustus
savu sievu un bērnus drošībā uz Masačūsetu
lai stātos pretī Kukluksklanam.
kurš atceras 1956. gadu.
šo ungārisko esamību manā dzīvē,
pateicību parādā par savu mīlestību
ko atsver spīts un bravūra.
vairumam amerikāņu ir sveša.
teju visiem ungāriem.
pēc 15 gadiem svešumā,
neapdomīgu žēlību,
ka to vajag glābt.
sūri grūti strādāju šajā vīnogulājā pirms
Dienvidkarolīnas ziemeļos,
augstākās izglītības iestādi.
es biju patīkami pārsteigts,
pusmūža eiropiešu sieviešu ielenkumā,
kā Reinas jaunavu svīta.
kura sieva un bērni bija miruši,
atgādināja Mahatmu Gandiju,
un pieskaitot ortopēdiskos apavus.
ne tādēļ, ka bija ebrejs —
nebija sevišķi reliģiozi —
ar divām greizajām pēdām,
speciālā medicīniskā iestādē
no viena līdz 11 gadu vecumam.
komerdarbības vidusskolā
tikpat gudrs, cik pieticīgs
un pēc izlaiduma,
panākumi turpinājās.
Viņam bija augstākstāvoši draugi, kuri
svarīgu ieguldījumu ekonomikā.
viņu izsauca naktssargs.
noķēris darbinieku, zogam zeķes.
bija vienkārši piebraucis ar kravas mašīnu
piegāja pie zagļa un jautāja:
Ja tev vajag naudu, vienkārši paprasi.”
„Nē, tas nebūs nepieciešams.
jo palika savā vietā
sākās apcietināšana un deportēšana.
bija cianīda kapsulas medaljonos
viņu un viņa ģimeni apcietināja,
notika tīrākā nežēlība;
un viņu līķus svieda upē.
nekad nebija iznācis dzīvs.
pat Stīvena Spīlberga filmā,
bija tas pats zaglis,
no Teslera kunga zeķu ražotnes.
Endrjū, pacēla acis un teica:
vairs nekur neparādās,
Viņus pārklasificēja kā Dienvidslāvijas pilsoņus
izdevās būt soli priekšā briesmām,
bija noguldījis Šveices banku kontos,
tekstilrūpniecības centru Amerikas dienvidos.
bija Spartanburga, Dienvidkarolīnā,
un atkal guva milzīgus panākumus,
ko sauca par dubultadīšanu.
pēc „Brauns pret Izglītības padomi”,
„Es jau to esmu dzirdējis,”
vecāko palīgu un tam prasīja:
rasisms ir visspēcīgākais?”
Laikam tas varētu Kungu kalns.”
un drīz pēc tam
baltādaino iedzīvotāju vecākais.
bija bēdīgi slavena ar sašķeltību.
apciemoja Teslera kungu un teica:
daudz baltādainos strādniekus.”
vislabākos strādniekus, ko vari atrast,
es tos pieņemšu darbā.”
melnādaino kopienas vecākais,
„Teslera kungs, es ļoti ceru,
arī melnādainos strādniekus.”
„Atved man vislabākos strādniekus, ko vari atrast,
es tos pieņemšu darbā.”
savu darbu padarīja labāk kā baltādaino vecākais,
astoņus baltādainus, astoņus melnādainus.
jaunajai ražošanai
šie 16 vīri dzīvoja un strādāja kopā,
pēc pirmās ražotnes izrādīšanas
bubināšana un knosīšanās
paspēra soli un teica:
un te ir tikai viena vieta, kur gulēt,
tikai viena vannas istaba,
cik citiem apgabala tekstilnozares strādniekiem
Vai ir vēl kādi jautājumi?”
kad atvēra galveno ražotni
balti un melni, stāvot plecu pie pleca.
un tad prasīja, vai ir jautājumi.
iznāca priekšā un teica:
cik citiem apgabala
un tā mēs arī strādājam.
bija saliedējis tekstilrūpniecību.
cienīgs sasniegums,
un svētā ideālismu.
pametis tekstilrūpniecību
skūpstīt jebko, kas kustas,
kas ungāriski nozīmē „vectēvs”.
koledžas bibiotēka jau bija pārdēvēta
un kad vēlāk ierados 1993. gadā,
pasludinot Teslera kunga par koledžas profesoru.
viņš jau bija apmeklējis
bet lielākoties tāpēc,
metodistu koledžas gars
pārdzīvojis cilvēks no Centrāleiropas,
viņam bija arī brīnišķīga humora izjūta.
„Septītais ronis” sākumu.
atgriežoties no Krusta Karu
Zviedrijas akmeņainajā krastā,
starp studentiem.
lai apņemtu bruņinieku
es izdzirdēju Teslera kunga trīcošo balsi:
„Nu gan nav labi.” (Smiekli)
bija mūzika, sevišķi opera,
viņš mani pagodināja,
ko mēs klausītos.
„Cavalleria Rusticana”
dievinu Bartoka mūziku,
jebkad izdotie Bartoka mūzikas ieraksti.
sacerēts netālajā Ašvilā, Ziemeļkarolīnā,
atzīmētai kā „adagio religioso”,
putnu dziesmu skaņas, ko dzirdēja
ka tas ir viņa pēdējais pavasaris.
kurā viņa vairs nebūtu.
„Tas nekas. Tas viss bija tik skaisti.
kapa Hartsdeilā, Ņujorkā
„Jó napot, Bela!”
nāves 97 gadu vecumā,
runājot par cilvēku netaisnībām.
kurā aprakstīju vēsturi
un nežēlības uzplūdus.
Teslera kungs un ar maigu pārmetumu teica:
cilvēki savā būtībā ir labi.”
tik daudz iemeslu domāt citādāk,
līdz viņš mani atbrīvotu no šī zvēresta.
un es palieku mūžīgi ar šo zvērestu.
šķeterim bija pienākušas beigas,
es satiku Frānsisu Robičeku, ungāru ārstu —
toreiz viņam bija tuvu pie 80,
kas ir šo procedūru ierasta daļa.
sākot no laikiem, kad bija praktikants Budapeštā,
holandiešu un ungāru gleznas,
pārejot uz spāņu koloniju laika mākslu,
un visbeidzot, maiju podniecību.
sešas no tām ir par maiju podniecību.
ļaujot zinātniekiem sasaistīt
mēs apskatījām viņa māju
kas bija muzeju vērti,
un doktors Robičeks
„Tagad — programmas nagla.”
ar plauktiem no grīdas līdz griestiem,
par maiju podniecību,
maksimāli iepatikties, tādēļ teicu:
šī kolekcija ir absolūti žilbinoša!”
„Luvra teica tieši to pašu.
kamēr neietdevu viņiem vienu gabaliņu,
nebija sevišķi vērtīga.” (Smiekli)
uzaicināt doktoru Robičeku
kurš bija beidzis Jēlas universitāti
un tagad savos 89 gados vēl joprojām
privāto tekstilnozares impēriju.
Un Millikena kungs piekrita,
Un doktors Robičeks atbrauca
kas guva žilbinošus panākumus.
divus šīs pasaules valdniekus,
Tokijas panorāmā.
mūs visus samīdītu līdz nāvei.
līdz pat pašām vakariņu beigām,
bija tikpat laba, kā pirmā. (Smiekli)
Doktors Robičeks nepiekrita.
aptvert domu, ka šie titāni,
skatās Harija Potera filmas,
ka viņš varētu uzvarēt strīdā, sakot:
tikai tāpēc, ka neesat lasījis grāmatu.”
bet veikli atguvās,
„Tiesa, bet varu derēt, ka jūs
„Jā, taisnība,” piekāpās Millikena kungs.
uz filmu viens pats!” (Smiekli) (Aplausi)
nepiesātināmā zinātkāre,
vienalga, kurā jomā,
pulksteņa glabātāji
par to, ka ap 2100. gadu,
cilvēce un tās sapņi vairs nepastāvēs.
pēdējā.” reiz teica Mahatma Gandijs.
slāpes mācīties un uzkrāt pieredzi,
ungāru biedru nākotnes skatījumu,
un arī es pats skatos nākotnē tieši tāpat.
„Ez a mi munkank; es nem is keves.”
Mēs zinām, ka nebūs viegli.
Jó napot, pacák!” (Aplausi)
ABOUT THE SPEAKER
Bernie Dunlap - College presidentBernie Dunlap is a true polymath, whose talents span poetry, opera, ballet, literature and administration. He is the president of South Carolina’s Wofford College.
Why you should listen
Bernie Dunlap was a dancer for four years with the Columbia City Ballet, kicking off a life of artistic and cultural exploration. A Rhodes Scholar, he did his PhD in English literature at Harvard, and is now the president of Wofford College, a small liberal arts school in South Carolina. He has taught classes on a wide variety of subjects, from Asian history to creative writing.
He's also a writer-producer for television, and his 19-part series The Renaissance has been adopted for use by more than 100 colleges. He has been a Senior Fulbright Lecturer in Thailand and a moderator at the Aspen Institute.
Bernie Dunlap | Speaker | TED.com