Alison Gopnik: What do babies think?
Elisone Gopnika: Ko domā mazuļi?
Alison Gopnik takes us into the fascinating minds of babies and children, and shows us how much we understand before we even realize we do. Full bio
Double-click the English transcript below to play the video.
neloģiski, egocentriski,
no citu cilvēku skatupunkta
ir pilnībā izmainījusi šo ainu.
ar spožāko zinātnieku prātiem.
kas viņam varētu būt prātā,
kas notiek otra mazuļa prātā.
viens no grūtākajiem uzdevumiem
ko domājam un jūtam mēs.
šo tiešām dziļo domu par citiem cilvēkiem.
pastāstīt, ko viņš domā,
apziņas plūsmas monologu
un tamlīdzīgām lietām.
vienu no manām studentēm,
zelta zivtiņu krekeriem.
ka viņai tas garšo vai arī negaršo.
krekeri un negaršo brokoļi,
un jebkuram normālam cilvēkam.
mazliet brokoļu un teica:
mazliet krekeru un teica:
Es nogaršoju krekeru. Fui!"
pretējo tam, ko grib mazuļi.
mēnešus veciem mazuļiem,
un teica: "Iedosi man kādu?"
vai to, kas garšo viņai?
ka 18 mēnešus vecie mazuļi,
ja viņai garšoja krekeri,
ilgi skatījās uz viņu,
kas pēc viņu domām jāgaršo visiem.
lai palīdzētu citiem tikt pie kārotā.
tā nedarīja, norāda uz to,
šo dziļo, pamatīgo atziņu par cilvēka dabu
pēdējo 20 gadu laikā,
kāpēc bērni tik daudz mācās
tik daudz tik īsā laikā.
mazuļi šķiet visai nespējīgi.
tie ir vairāk nekā nespējīgi,
tik daudz laika un enerģijas,
meklējam evolūcijā,
rūpējoties par nevarīgiem mazuļiem, –
bet arī citus zīdītājus, putnus
piemēram, ķengurus un vombatus,
starp sugas bērnības ilgumu
attiecībā pret ķermeņa masu,
kraukļi, kovārņi un tā tālāk,
tie ir tikpat gudri kā šimpanzes.
lai iegūtu pārtiku.
mūsu draugu – mājas vistu.
principā ir dumji kā zābaki.
bet neko citu tie īsti nespēj.
vārnas mazuļi jeb cālēni –
kas liek tārpiņus viņu pavērtajās mutītēs,
kas putna dzīvē ir ļoti ilgs laiks.
un vistas – zupas katlā.
ar zināšanām un mācīšanos.
lai darītu labi tikai vienu.
graudu knābāšanai noteiktā vidē.
nedara neko īpaši labi,
likumus dažādās vidēs.
šī sadalījuma galā, tāpat kā vārnas.
attiecībā pret ķermeni,
mēs spējam vairāk iemācīties,
un pat dodamies kosmosā,
no mums daudz ilgāk nekā citu sugu mazuļi.
viņu pavērtajās mutītēs.
ka mācīšanās kā stratēģija,
lai pasaulē gūtu panākumus,
jūs būsiet nevarīgs.
jums nevajadzētu prātot:
vai varbūt tomēr šķēps?
pirms mastodons vispār parādās.
ar darba dalīšanas paņēmienu.
kurā mēs esam pilnībā pasargāti,
varam pielietot dzīvē.
kā cilvēces izpētes un attīstības nodaļas.
beidzot jāliek lietā.
par nepilnīgiem pieaugušajiem,
bet citā attīstības stadijā,
viņi ir brīnišķīgie tauriņi,
pieaugušajiem paredzēto taku.
ja šie mazuļi ir radīti, lai mācītos,
ka bērni ir tam kā radīti, –
ir ļoti jaudīgi mācīšanās mehānismi.
zināšanu apguves dators.
kļūst arvien labāki,
reverenda Tomasa Beiza idejām,
statistiķis un matemātiķis.
viņa radītā matemātiskā metode,
kā zinātnieki izzina pasauli.
kas viņiem šķiet piemērota.
salīdzinot ar pierādījumiem.
un tā tālāk un tā joprojām.
mašīnmācīšanās programmu pamatā.
iespējams, dara tāpat.
aiz tām skaistajām brūnajām acīm,
veic sarežģītus aprēķinus
lai saprastu, kā pasaule funkcionē.
šķiet pat vēl grūtāk,
par statistiku pieaugušajiem,
varētu veikt bērni?
mēs izmantojām aparātu,
un atskaņo mūziku,
bet ne citas.
ir veikušas desmitiem pētījumu,
apgūstot pasauli.
ar manu studentu Tumaru Kušneru.
jūs droši vien domātu,
jāsāk ar klucīšu uzlikšanu uz detektora.
darbojas nedaudz dīvaini.
nekad neienāks prātā darīt,
divās no trijām reizēm.
un liksiet klucīšus uz detektora,
ir stiprāki pierādījumi.
ir efektīvāka stratēģija nekā tā otra.
četrgadīgajiem šo pierādījumu modeli
izmantoja pierādījumus
viņi vēl tikai mācās skaitīt, –
šos visai sarežģītos aprēķinus,
nosacītās varbūtības mērījumus.
iegūtu hipotēzes par pasauli,
pētījumos esam pierādījuši,
atrast mazticamu hipotēzi
dod tādu pašu uzdevumu.
statistiku, lai izzinātu pasauli,
vai bērni eksperimentē.
par ložņāšanu pa visurieni
virkne interesantu pētījumu,
izpētes programma.
no Kristīnes Legēras laboratorijas.
to iedarbina, bet sarkanie ne,
piecas hipotēzes divu minūšu laikā.
ir izrādījusies nepareiza.
eksperimentēšanai.
šo izmisuma izteiksmi.
tos uzlikt uz otra detektora.
ka gaisma pienāk tikai šeit,
un izteiksmīgs puisītis,
ka tas tiešām ir tipiski.
kad lūdzat tiem kaut ko izskaidrot,
no šiem krāšņajiem tauriņiem,
piecas hipotēzes divās minūtēs?
pie psihologiem un filozofiem,
ir tik tikko apveltīti ar apziņu,
ir izteiktāka apziņa nekā pieaugušajiem.
kā darbojas pieaugušo apziņa.
līdzinās starmetim.
ka tam jāpievērš uzmanība.
kļūst ļoti spoža un dzīva,
kā šajā brīdī strādā smadzenes.
kas smadzenēs veic izpildfunkciju,
padara elastīgāku,
pārējās smadzeņu daļās.
uz rezultātu vērstu uzmanību.
un maziem bērniem,
drīzāk līdzinās laternai, nevis starmetim.
ir grūti koncentrēties vienai lietai.
daudz informācijas
ka tās ir pilnas neiromediatoru,
mācīšanos un plastiskumu,
vēl nav attīstījušās.
nespēj īsti koncentrēties,
ka viņi nespēj nekoncentrēties.
kas tiem kaut ko vēsta,
no tauriņiem, kas radīti, lai mācītos.
kā pieaugušajam izprast mazuļa apziņu,
ir atrast situācijas,
vai pirmoreiz ierodamies jaunā pilsētā.
nevis sašaurinās, bet gan paplašinās,
ar apziņu un pieredzi piepildītākas
apmeklējam fakultātes tikšanās.
tā brīnišķīgā kafija, ko lejā dzērāt,
ko veic mazuļu neiromediatori.
trīs dubultespresso tases.
trijos naktī ar asarām acīs.
cik brīnišķīgi ir mazuļi.
kurpju auklas un paši pāriet ielu.
atvērti zināšanu apguvei,
mums vajadzētu mudināt pieaugušos
ABOUT THE SPEAKER
Alison Gopnik - Child development psychologistAlison Gopnik takes us into the fascinating minds of babies and children, and shows us how much we understand before we even realize we do.
Why you should listen
What’s it really like to see through the eyes of a child? Are babies and young children just empty, irrational vessels to be formed into little adults, until they become the perfect images of ourselves? On the contrary, argues Alison Gopnik, professor of psychology and philosophy at the University of California at Berkeley.
The author of The Philosophical Baby, The Scientist in the Crib and other influential books on cognitive development, Gopnik presents evidence that babies and children are conscious of far more than we give them credit for, as they engage every sense and spend every waking moment discovering, filing away, analyzing and acting on information about how the world works. Gopnik’s work draws on psychological, neuroscientific, and philosophical developments in child development research to understand how the human mind learns, how and why we love, our ability to innovate, as well as giving us a deeper appreciation for the role of parenthood.
She says: "What's it like to be a baby? Being in love in Paris for the first time after you've had 3 double espressos."
Alison Gopnik | Speaker | TED.com