Joshua Prager: In search of the man who broke my neck
Džošua Preigers: Meklējot vīru, kurš man salauza kaklu
Joshua Prager’s journalism unravels historical secrets -- and his own. Full bio
Double-click the English transcript below to play the video.
ko ne reizi nebiju saticis,
lai piezvanītu un pateiktu, ka esmu ceļā.
15 000 iedzīvotāju lielā pilsētā
šīs svētās pilsētas pievārtē,
devos ziemeļu virzienā
lai atrastu šo vīru un mieru.
un es izbraucu no Jeruzalemes.
kurā viņa zilais kravas auto,
kreisajā stūrī, kur es sēdēju.
un uztaisījis ap 20 000 atspiedienu,
es izbaudīju savu jauno ķermeni,
es jutos neuzvarams.
ko biju ieguvis, uzvarot laukumā.
augšup uz akmens pilsētu,
pusdienlaika saulē,
tik skaļu un spēcīgu triecienu,
pāri sarkanajai sēdvietai,
uz salauztajiem kauliem.
es biju kļuvis pilnīgi paralizēts.
es mācījos atkal elpot,
bija sadalīts vertikāli.
un pēc atgriešanās Ņujorkā
laiku — pārvietojos ratiņkrēslā.
es uz gadu atgriezos Jeruzalemē.
piecēlos no krēsla,
es atskatījos uz notikušo —
ar kuriem kopā braucām,
ko vēl nebiju paspējis paveikt,
labo pusi Jeruzalemes virzienā...”
izjutu dusmas pret šo vīru,
pagriezt stūri pa kreisi —
Skaties taču! Brauc lēnāk!”
mans kakls atkal salūza,
atbildēja ar tādu nevērību,
agrāko braukšanas pieredzi —
nesamazināšana tajā maija dienā.
cik ļoti viņš pats negadījumā cieta,
smagākiem ievainojumiem.
piezvanot pēc pāris nedēļām.
automātisko paziņojumu,
fiksatoru un mugursomu
iknedēļas softbola spēlē,
par žurnālistu un autoru,
vārdu ar vienu pirkstu.
kas mainās vienā mirklī,
fotogrāfijas vai apcietinājuma dēļ.
mēģināju izprast savu likteni.
lai rakstītu par avāriju.
mazākiem nodarījumiem.
podiņā uz aizmugurējā sēdekļa,
man šķita absurda dāvana.
vīrietim, kurš tev salauzis kaklu?
pistācijas saldā rožūdens želejā.
es iztēlojos, kas tālāk notiks.
kā jau daudzreiz biju darījis,
ja šis vīrs nebūtu mani savainojis,
papildinājusi citāda pieredze.
kāds biju pirms negadījuma?
divās daļās kā atvērtu grāmatu?
nodarīts vai kas izdarīts mūsu dēļ —
tā iedzimtās spējas un trūkumi?
kā gēni un pieredze,
Ak, mirdzošā seja!
un ieraudzīju pats savu mirdzošo skatienu —
tikpat ilgi, cik ilgi tās bijušas zilas,
kā pavisam mazu bērnu mudināja
laivas malai Čikāgas ezerā,
ar ko mani vajā liktenis.
sīkās plaisas zobos —
nogriezos pa labi uz Afulu,
septiņas brīnišķīgas mazurkas,
vietējā vārdu un to atpazīs.
ka esmu nācis ar mieru —
satiku kādu Muhamedu.
runājot ar cilvēkiem,
un kur sākas mana invaliditāte,
ko nestāsta nevienam citam.
sieviete izdarīja to pašu
ka esmu laimīgs un stiprs,
pieņemu, ka tie bija patiesi.
padarīja mani par mani.
man pateica to,
teicis citam svešiniekam.
ģipša apmetumu un aizbrauca.
melnās drēbēs, ar melnu galvassegu.
valodu un vēlāk atzinās,
atnācis ievilkt internetu.
atgriezos puspiecos,
sporta bikses, raibs džemperis,
kas novilkta pāri pierei.
Muhameds bija zvanījis.
viens otram roku un smaidījām.
dīvāna blakus viens otram.
bija iesācis pirms 16 gadiem.
pārcietis acu operāciju,
ķermeņa puse un arī kājas,
viņš avārijā esot zaudējis zobus!
kamēr viņš ir prom,
uz viņa ielaminēto ģīmi.
pamatīgs nekā skaists —
pilnīgu seju un platu kaklu.
kas 1990. gada 16. maijā
tostarp manējo,
un atņēmis vienu dzīvību.
viņš bija vājāks par savu sievu,
skatāmies uz sevi jaunībā,
uz savu pēcavārijas foto,
abu dzīves,” es teicu.
samīcītā kravas auto bildi
pretimbraucošā autobusa šofera vaina,
vēlreiz iet cauri avārijai!
diviem vārdiem un doties prom.
jo nebiju nācis meklēt patiesību.
esot dzīvojis nešķīsti,
un Dievs esot apmierināts.
bija nogalinājusi trīs cilvēkus.
stingra pret sliktiem šoferiem.”
viņš pats sevi bija attaisnojis?
palikt aiz restēm ilgāk?
un uz 10 gadiem zaudējis tiesības.
bija daži braukšanas pārkāpumi.”
braucu uz sešdesmit 40-zonā.”
ātruma pārsniegšana,
lai vai cik skaidra būtu patiesība,
kas pašam ir pieņemams.
Vainīgais kļūst par upuri.
Abeds nekad neatvainosies.
pie savām kafijas tasēm.
izturēties pret mani laipni.
bija tik haotiska,
gājuši bojā divi cilvēki.
arī atzīstot manu invaliditāti,
par tādiem kā es,
varbūt ir atgadījies kas ļaunāks,
nekā kontroli zaudējis kravas auto,
simtiem salauztu kaklu.
kas padara mūs tādus, kādi esam —
jebkurā situācijā.”
ka ne tikai paralizētājiem
un jāpieņem patiesība,
kuri raizējas, kuri šķiras,
ka nebūt nav jādomā,
un tāpēc laba
joprojām ir daudz skaista.
mūsu uzdevums ir skaidrs —
draudzība — ak, draudzība! —
kā vien caur kontrastu.”
apzināsies, kas tev ir,
izbaudīsi to, kas tev ir.
ko gadās saņemt tiem,
tāpēc ik rītu varat mosties
izbaudīt, ko nozīmē siltums
vairākus gadus pēc avārijas,
un kreisās pēdas apakšā
nervus, kas beidzot pamodušies,
kā sniega brāzma!
vienu cilvēku, nevis divus.
ABOUT THE SPEAKER
Joshua Prager - JournalistJoshua Prager’s journalism unravels historical secrets -- and his own.
Why you should listen
Joshua Prager writes for publications including Vanity Fair, The New York Times and The Wall Street Journal, where he was a senior writer for eight years. George Will has described his work as "exemplary journalistic sleuthing."
His new book, 100 Years, is a list of literary quotations on every age from birth to one hundred. Designed by Milton Glaser, the legendary graphic designer who created the I ♥ NY logo, the book moves year by year through the words of our most beloved authors, revealing the great sequence of life.
His first book, The Echoing Green, was a Washington Post Best Book of the Year. The New York Times Book Review called it “a revelation and a page turner, a group character study unequaled in baseball writing since Roger Kahn’s Boys of Summer some three decades ago.”
His second book, Half-Life, describes his recovery from a bus crash that broke his neck. Dr. Jerome Groopman, staff writer at the New Yorker magazine, called it “an extraordinary memoir, told with nuance and brimming with wisdom.
Joshua was a Nieman fellow at Harvard in 2011 and a Fulbright Distinguished Chair at Hebrew University in 2012. He was born in Eagle Butte, South Dakota, grew up in New Jersey, and lives in New York. He is writing a book about Roe v. Wade.
Joshua Prager | Speaker | TED.com