Richard Dawkins: Why the universe seems so strange
Ričards Dokinss: Kāpēc Visums šķiet tik savāds?
Oxford professor Richard Dawkins has helped steer evolutionary science into the 21st century, and his concept of the "meme" contextualized the spread of ideas in the information age. In recent years, his devastating critique of religion has made him a leading figure in the New Atheism. Full bio
Double-click the English transcript below to play the video.
nekā spējam iedomāties: savādā zinātne.”
vārdi, kas teicis:
ir ne vien dīvaināks, kā domājam,
un uz zemes ir vairāk lietu,
tikt sapņots jebkurā filozofijā.”
kvantu teoriju precizitāti –
ar precizitāti līdz viena mata biezumam.
kaut kādā ziņā ir jābūt patiesai.
jāizvirza, lai šos paredzējumus izteiktu,
aizkustinājumā ir piebildis:
ka saprotat kvantu teoriju,
ķeras pie vienas vai otras
savā grāmatā „Īstenības uzbūve”
daudzpasauļu interpretāciju,
pieaugošs skaits paralēlu visumu,
eksperimentu lodziņu.
ir tikai galējs piemērs.
kad izdzerat glāzi ūdens,
vismaz vienu molekulu,
ir daudz, daudz vairāk,
vai pilnu pūšļu.
tikai par Kromvelu vai pūšļiem –
kaut ko iedomāties,
ko spējam iedomāties?
paliks ārpus mūsu uztveres,
augstāka saprāta uztveres?
nevienam prātam,
trauksmainu prāta vētru virkne,
arvien vairāk Visuma dīvainību.
ar domu, ka Zeme riņķo,
prāta revolūciju tā savulaik bija.
ka Zeme ir liela un nekustīga,
kādu Vitgenšteina piezīmi par šo tēmu.
„kāpēc cilvēki vienmēr saka,
ka Saule riņķo ap Zemi,
tā, it kā Saule riņķotu ap Zemi.”
„Nu, bet kā tad tas būtu izskatījies,
zinātne mums iemācījusi,
kā kristāli un akmeņi
tikai un vienīgi no tukšuma.
ka atoma kodols
visblīvākais akmens
tikai un vienīgi tukšums,
ka tām būtu jābūt beznozīmīgām.
un šķiet cieti un necaurlaidīgi?
mūsu smadzenes ir attīstījušās,
tādās plašuma, izmēra un ātruma pakāpēs,
lai spētu orientēties atomu pasaulē.
iespējams, uztvertu akmeņus
kā cietus un necaurlaidīgus
kā akmeņi un rokas
un „necaurlaidība”,
vadīt savus ķermeņus
kurā mums jāspēj orientēties.
orientēties kosmosā
daudz labāk saprastu Einšteinu.
gribu dot vārdu „Viduspasaule”,
Viduspasaule.
par Viduspasaules iemītniekiem,
Viduspasaules objekti kustas,
objektu, piemēram, akmeni,
Albertu Stablbainu III,
komandieri 1983. gadā.
Virdžīnijā, un nolēma to darīt.
viņš ieies blakus kabinetā.
viņš nodomāja. „No tukšuma.”
No atomiem.”
jau gandrīz skriešus.
atsita degunu pret kabineta sienu.
neizdodas iziet cauri sienai.
ka šī spēja reiz būs ierasts rīks
ar armiju, kas to spētu?”
ko pirms pārdienām lasīju.
manis paša raksts.
kas skolojusies Viduspasaulē,
smags priekšmets un viegls priekšmets
gaisa pretestība vienmēr ir klātesoša.
atsitīsies vienlaikus.
molekulu siltumkustība,
par lielu, lai Brauna kustību pamanītu.
valda smaguma spēks,
mēs gandrīz nemanām.
„Radīšana: dzīvība un kā to radīt”
par mūsu apsēstību ar matēriju.
ka tikai cietas, materiālas lietas
viļņi vakuumā šķiet neīsti.
jāviļņojas kādā materiālā vidē:
mums šķiet nomierinoša,
dzīvei Viduspasaulē,
kas ir tikpat īsta kā akmens.
ka tā fiziski pārvietojas.
pa tuksnesi rietumu virzienā
un pārvietojas ragu virzienā.
augšup pa lēzeno nogāzi otrā pusē,
ka jūs un es, mēs paši,
nekā pastāvīgai lietai.
sajust, varbūt pat saost,
tur patiešām bijām, vai ne?
jūsu tur nebija.
kas jūsu ķermenī ir šodien,
lai kļūtu par jums.
jūs neesat matērija, kas jūs veido.
sacelties stāvus,
jo tas ir svarīgi.
lietot ar vienkāršu pārliecību.
īstenībā veido tukšums.
vidēja izmēra senčos,
kas tā smadzenēm vajadzīgs,
dzīvo dažādās pasaulēs,
nevis neapstrādāto pasauli,
maņu orgānu datu regulētu un pielāgotu,
saskarsmē ar īsto pasauli.
kāda veida dzīvnieks esam.
vajadzīgs citāds modelis
vai peldošam dzīvniekam.
zaru un stumbru pasauli.
pasaules modeļu veidošanai
3D programmatūra vispār nav vajadzīga,
ar ausīm, iespējams, redz krāsas.
kas vajadzīgs sikspārnim,
piemēram, bezdelīgas, pasaules modelim,
piķa melnumā izmanto atbalsi,
aktuālos mainīgos,
ir nesvarīgi.
nokrāsas, piemēram, sarkanu un zilu,
kādam noderīgam atbalss aspektam,
vai tā ir spalvaina, gluda un tamlīdzīgi –
vai arī mēs paši uztveram nokrāsas –
kas to padara par garu gaismas vilni.
bija kas sakāms par dzīvniekiem,
taukskābes pat ļoti atšķaidītā veidā –
ir divi papildu oglekļa atomi.
spētu sarindot skābes pēc molekulmasas
klavieru stīgas pēc garuma
kaprīnskābe,
vēl divi oglekļa atomi.
nav saskāries ar kaprīnskābi,
iztēloties tās smaržu
nekā dzirdējām pirms tam.
uz smaržu orientēti dzīvnieki saož krāsās.
kā sikspārņu gadījumā.
elektromagnētiskā spektra diapazonam,
frekvencēm ārpus tā,
ko uzskatām par normālu
un ļoti ātro dīvainumam.
neiespējamību skalu;
kuru varbūtība ir ārkārtīgi maza.
paliek nekustīgs kā akmens.
pakustas vienā virzienā.
protams, ir tik liela,
Visuma rašanās brīdī,
nebūtu uzrakstījuši gana daudz nuļļu.
mums nav piešķīrusi spēju
tik ilgi mēs nedzīvojam.
un ģeoloģiskā laika plašumos
ir skaitot planētas.
taču pieņemama aplēse ir
jeb ap 100 miljardiem miljardu.
pēc mūsu aplēsēm ir dzīvība.
neiespējamības spektrā,
elektromagnētiskajam spektram.
vienreiz uz planētas,
uz zvaigznes vai vienreiz galaktikā,
vienīgu reizi visā Visumā –
radusies tikai uz vienas planētas,
jo mēs esam šeit un runājam par to.
ja gribam izmantot iespēju,
saistītus ķīmiskus notikumus,
kā viens pret 100 miljardiem miljardu.
šī iespēja būtu jāizmanto,
dzīvība ir visai izplatīta.
ka tā joprojām var būt tik reta,
nekad nesastaps otru,
nekā varam iedomāties”?
iespējams iedomāties,
nekā varam iedomāties,
evolucionāro skološanos Viduspasaulē?
un arī matemātisku izpratni
labāk saprast, piemēram, kvantu teoriju,
audzinātu spēlēt datorspēles,
ietu cauri divām ekrāna spraugām
Viduspasaules mērogā.
Lorenca kontrakciju un tamlīdzīgi,
lai iemācītu bērniem, kā par to domāt.
Viduspasaules ideju attiecināt
mehānistisku skatījumu uz prātu:
ir veidotas tā, kā tās ir veidotas,
mūsu raksturi būtu citādi,
un fizioloģiskā ķīmija būtu citāda.
piemēram, bērnu slepkavu,
tā jāsalabo.
mehānistiskās pieejas piekritēji,
cietums tādam ir par labu”.
tādējādi, ļoti iespējams, izraisot
kas arvien vairāk vēršas plašumā
kā smalki veidotas un sarežģītas mašīnas,
savu mašīnu, lai to pārmācītu,
nekādi nevarēja to iedarbināt.
piemēram, mašīnas un datorus,
dzīvo koku pasaulē,
kurā valda virsmas berzes spēks,
lai spētu uzminēt citu cilvēku uzvedību,
intuitīviem psihologiem.
ko šis cilvēks darīs tālāk.
cilvēka modelēšanas veids
apņēmīgu subjektu,
vēlmes un nodomi,
cilvēka modelēšanas veids,
ka šī pati modelēšanas programmatūra
par objektiem, kuriem tā neder,
domā par savu auto
par Visumu.
nekā spējam iedomāties,
ka esam dabiski atlasīti,
ko mums vajadzēja iedomāties,
ir tik mainīgas un attīstāmas,
izkļūt ārpus evolūcijas rāmjiem?
ka neviena filozofija –
būtu to radījušās būtnes –
ABOUT THE SPEAKER
Richard Dawkins - Evolutionary biologistOxford professor Richard Dawkins has helped steer evolutionary science into the 21st century, and his concept of the "meme" contextualized the spread of ideas in the information age. In recent years, his devastating critique of religion has made him a leading figure in the New Atheism.
Why you should listen
As an evolutionary biologist, Richard Dawkins has broadened our understanding of the genetic origin of our species; as a popular author, he has helped lay readers understand complex scientific concepts. He's best-known for the ideas laid out in his landmark book The Selfish Gene and fleshed out in The Extended Phenotype: the rather radical notion that Darwinian selection happens not at the level of the individual, but at the level of our DNA. The implication: We evolved for only one purpose — to serve our genes.
Of perhaps equal importance is Dawkins' concept of the meme, which he defines as a self-replicating unit of culture -- an idea, a chain letter, a catchy tune, an urban legend -- which is passed person-to-person, its longevity based on its ability to lodge in the brain and inspire transmission to others. Introduced in The Selfish Gene in 1976, the concept of memes has itself proven highly contagious, inspiring countless accounts and explanations of idea propagation in the information age.
In recent years, Dawkins has become outspoken in his atheism, coining the word "bright" (as an alternate to atheist), and encouraging fellow non-believers to stand up and be identified. His controversial, confrontational 2002 TED talk was a seminal moment for the New Atheism, as was the publication of his 2006 book, The God Delusion, a bestselling critique of religion that championed atheism and promoted scientific principles over creationism and intelligent design.
Richard Dawkins | Speaker | TED.com