Elizabeth Gilbert: Your elusive creative genius
Elizabete Gilberta: Tavs nenotveramais radošais ģēnijs
The author of 'Eat, Pray, Love,' Elizabeth Gilbert has thought long and hard about some big topics. Her fascinations: genius, creativity and how we get in our own way when it comes to both. Full bio
Double-click the English transcript below to play the video.
bet tas, protams, ir kas vairāk.
mūža mīlestība un aizraušanās.
kaut kas nedaudz īpatnējs
visas savas attiecības ar šo darbu.
ka es nesen sarakstīju grāmatu,
"Ēd, lūdzies, mīli",
visām manām iepriekšējām grāmatām,
starptautisku bestselleru.
un ar rūpjpilnu izteiksmi jautā:
ka nekad to nespēsiet pārspēt?
turpināsiet rakstīt
tādu grāmatu,
izņemot to, ka es kaut kā atceros,
kad sāku apkārtējiem stāstīt,
bailēs sakņoto reakciju.
ka nekad negūsi panākumus?
atteikuma pazemojumu?
šajā arodā visu mūžu
uz sabrukušu sapņu drupu kaudzes
uz šiem jautājumiem ir: "Jā."
un vienmēr esmu baidījusies.
un citām biedējošām lietām.
esmu domājusi un prātojusi, ir:
būtu jābaidās no darba,
par mūsu garīgo veselību?
bija ķīmijas inženieris,
40 gadu ilgajā ķīmijas inženiera karjerā
vai viņam ir bail būt ķīmijas inženierim.
ar to ķīmiskās inženierijas bloku?"
ķīmijas inženieri kopumā
ar depresiju apsēstu alkoholiķu slavu.
šāda slava piemīt,
bet gan visu žanru radošajiem cilvēkiem
ļaužu reputācija.
uz lielo skaitu nelāgā nāvē mirušo,
20. gadsimtā vien,
izdarījuši pašnāvību burtiski,
pēdējā intervijā teica:
ir mani mazliet nogalinājusi."
kad dzirdam kādu tā sakām,
ir kaut kā nenovēršami saistīti
vienmēr noved pie mokām.
gribu šodien uzdot, ir:
pat no sprīža attāluma,
un arī bīstams,
arī nākamajā gadsimtā.
savus lieliskos radošos prātus dzīvot.
ka manā gadījumā, manā situācijā,
doties pa šo tumšo pieņēmumu taku,
pašreizējos apstākļus.
man ir tikai ap 40 gadu,
vēl 40 darba gadu,
ka visu, ko nākotnē uzrakstīšu,
nenormālajiem panākumiem, vai ne?
jo mēs te visi esam kā draugi.
panākumi ir man aiz muguras.
pie džina dzeršanas deviņos no rīta,
šo darbu, kas man patīk,
lai turpinātu rakstīt,
mehānisma radīšana, vai ne?
kā uz manis rakstīto nākotnē reaģēs.
meklējot veidus, kā to paveikt,
labākas un saprātīgākas idejas,
emocionālajiem riskiem.
antīkajā Grieķijā un Romā.
jo tā šaudīsies šurpu turpu.
ir dievišķs pavadošais gars,
no kādas tālas un nezināmas vietas,
sauca labi zināmajā vārdā par "dēmoniem".
ka viņam piemita dēmons,
radošo garu dēvēja par ģēniju,
patiesībā neuzskatīja,
tāda kā maģiska dievišķa būtne,
mākslinieka darbnīcas sienās
māksliniekam viņa darbā,
kas aizsargā no darba iznākuma.
bija pasargāts no noteiktām lietām,
piesavināties visus nopelnus,
ģēnijs, kas jums palīdzējis.
tā nav tikai jūsu vaina.
bijis drusku neveikls.
domāja par radošumu ļoti ilgu laiku.
un varenā domā bija:
pāri visiem dieviem un mistērijām,
radījumiem vairs nebija vietas.
pilnībā nāk no paša cilvēka,
mākslinieku par ģēniju,
tā bija milzīga kļūda.
vienam cilvēkam,
nezināmajai, mūžīgajai mistērijai,
trauslajai cilvēka psihei.
cerības uz panākumiem.
pēdējo 500 gadu garumā.
pie kādas senākas saprašanas
un radošo mistēriju.
500 racionālā humānisma gadus
ļoti pamatotas aizdomas
kas visur seko cilvēkam
ar savu brīnumziedi.
līdz galam par to pārliecināt.
kā jebkas cits, ko jelkad esmu dzirdējusi
radošā procesa kaprizitātei.
kas jelkad mēģinājis kaut ko radīt,
liekas gluži vai paranormāls.
amerikāņu dzejnieci Rutu Stounu,
bet visu dzīvi bijusi dzejniece,
Virdžīnijas lauku apvidū,
kā pērkona negaiss.
– jo zeme zem kājām drebējusi –,
viņai atliek tikai viens,
"skriet, ko kājas nes."
un dzejolis viņai dzinies pa pēdām,
bija jādabū papīrs un zīmulis,
kad tas dārdēs viņai cauri.
bet nepaspējusi uz mājām,
un viņa to palaidusi garām.
tālāk pāri laukiem,
– šo vietu es nekad neaizmirsīšu –,
viņa gandrīz to palaidusi garām.
un meklējusi papīru,
kad tas gājis caur viņu.
ar otru roku un noķertu to.
izdevies perfekts un nevainojams,
lasot no pēdējā vārda uz sākumu.
kā notiek mans radošais process."
es neesmu tāda caurule.
un jānopūlas grūtā darbā.
kas iet man cauri no kāda avota,
lai nesajuktu prātā,
mūsdienu piemērs, kā to paveikt,
kāda žurnāla uzdevumā.
mūsdienu mākslinieka iemiesojums,
radošos impulsus,
pa Losandželosas lielceļu,
kā to bieži dara iedvesma,
bet nekādi nevar to dabūt.
ne zīmuļa, ne diktofona.
atkal sakāpjam veco nemieru:
un šī dziesma mani vajās mūžīgi.
es to nespēju."
viņš apstājās.
un izdarīja kaut ko pilnīgi jaunu.
paraudzījās debesīs un teica:
ka es esmu pie stūres?"
varu pierakstīt dziesmu?
atnāc kādā piemērotākā brīdī,
kopš tā brīža mainījās.
arvien bija tikpat tumšs kā iepriekš.
smagnējais nemiers bija atbrīvots,
no sevis, kur tas tikai traucēja,
no kurienes tas nācis,
jāmīt viņā iekšā un jāmoka.
dīvainā sadarbība,
tas sāka mazliet mainīt arī to,
un reiz šī doma mani paglāba.
kad biju pusē ar "Ēd, lūdzies, mīli"
strādājam un tas nepadodas,
tā būs sliktākā jebkad uzrakstītā grāmata.
jebkad uzrakstītā grāmata.
ka man jāatmet šis projekts.
kas runāja uz debesīm,
ja šī grāmata nebūs lieliska,
visu, kas man ir,
tev jāierodas un jādara savs darbs.
zini ko, pie velna to visu!
jo tas ir mans darbs.
šodien esmu izdarījusi."
Ziemeļāfrikas tuksnešos
kas bija rituālas dejas un mūzika.
jo dejotāji bija profesionāļi
kļuva patiešām neparasti izcils.
esat redzējuši šādu uzstāšanos.
un bija zemes apstarots,
tam bija vārds.
Dievs, Dievs, Dievs.
viņi atveda šo paražu sev līdzi,
uz "Olē, olē, olē!",
vēršu cīņās un flamenko dejās.
kaut ko neiespējamu un maģisku:
brīnišķīgi, bravo!"
dievišķais mirklis.
grūtākais brīdis ir nākamais rīts,
un viņš vairs nav dievišķais mirklis.
ar sāpošiem ceļgaliem
nesasniegs tādas virsotnes.
Dieva vārdu, viņam dejojot,
visu atlikušo mūžu?
radošajā dzīvē.
gluži tik mokošai,
šķautnes nāk no tevis paša.
ka tās tev bija aizdotas
uz kādu spožu tavas dzīves brīdi,
kad darbs pabeigts,
tas visu sāk mainīt.
šos pēdējos mēnešus,
kas drīz nāks klajā,
lielām cerībām apkrauts sekotājs
krītu izmisumā: nebaidies!
lai kāda tā arī būtu!
kas nozīmēts tavam darbam,
kādu brīnuma daļiņu
mīlestību un spītu,
ABOUT THE SPEAKER
Elizabeth Gilbert - WriterThe author of 'Eat, Pray, Love,' Elizabeth Gilbert has thought long and hard about some big topics. Her fascinations: genius, creativity and how we get in our own way when it comes to both.
Why you should listen
Elizabeth Gilbert faced down a premidlife crisis by doing what we all secretly dream of -- running off for a year. Her travels through Italy, India and Indonesia resulted in the megabestselling and deeply beloved memoir Eat, Pray, Love, about her process of finding herself by leaving home.
She's a longtime magazine writer -- covering music and politics for Spin and GQ -- as well as a novelist and short-story writer. Her books include the story collection Pilgrims, the novel Stern Men (about lobster fishermen in Maine) and a biography of the woodsman Eustace Conway, called The Last American Man. Her work has been the basis for two movies so far (Coyote Ugly, based on her own tale of working at the famously raunchy bar in New York City), and Eat, Pray, Love, with the part of Gilbert played by Julia Roberts. Not bad for a year off.
In 2010, Elizabeth published Committed, a memoir exploring her ambivalent feelings about the institution of marriage. And her 2013 novel, The Signature of All Things, is "a sprawling tale of 19th century botanical exploration."
Gilbert also owns and runs the import shop Two Buttons in Frenchtown, New Jersey.
Elizabeth Gilbert | Speaker | TED.com